Stacionārs „Latvijas Onkoloģijas centrs”

Adrese:	Hipokrāta iela 4, Rīga
Atvērta:	Slimnīca – 1939. gadā. Ēka – 1984. gadā
Profils:	Onkoloģiskas saslimšanas
Statuss:	Darbojas Austrumu slimnīcas sastāvā
Mājaslapa:	aslimnica.lv

Latvijas Onkoloģijas centrs dibināts 1939. gadā profesora Paula Stradiņa vadībā kā pirmā onkoloģijas slimnīca Latvijā. 1984. gadā centrs pārcēlās uz jaunām telpām Hipokrāta ielā 4, kur izveidots mūsdienīgs stacionārs. Gadu gaitā tas attīstījies par vadošo onkoloģijas un hematoloģijas centru, nodrošinot pilnu diagnostikas un ārstēšanas ciklu. Kopš 2007. gada tas darbojas RAKUS sastāvā.

Latvijas Onkoloģijas centru aizsācis profesors Pauls Stradiņš, kad viņš 1939. gada 12. februārī Talsu ielā 7a Āgenskalnā dibināja pirmo onkoloģijas slimnīcu Latvijā ar 90 gultasvietām [1]. Slimnīca bija aprīkota ar modernākajām iekārtām – ar valdības atbalstu par 36 000 Ls tika iegādāts lieljaudas rentgena aparāts. Slimniekus pēc jaunākajiem zinātnes sasniegumiem ārstēja ar rādija un rentgena stariem.

1944. gadā, izbeidzoties aktīvajai karadarbībai, slimnīca atsāk darbu jau ar 200 gultām. 1946. gadā uz esošās klīnikas bāzes tika dibināts Onkoloģiskais dispansers un 1958. gadā izveidota jauna ķīmijterapijas nodaļa. 1963. gadā tika uzsākta centralizēta datu vākšana par onkoloģijas pacientiem, bet 1979. gadā, ieviešot automātisko vēža slimnieku uzskaiti, tika likti pamati Vēža slimnieku reģistram. Tajā pašā gadā Onkoloģiskajā dispanserā sāka Rīgas Medicīnas institūta (vēlāk – Latvijas Medicīnas akadēmijas un tagad – Rīgas Stradiņa universitātes) studentu apmācību izveidotajā Onkoloģijas katedrā, par kuras pirmo vadītāju iecēla ārsti un profesora Paula Stradiņa skolnieci Veltu Brambergu [1][2].

1984. gadā slimnīca pārcēlās uz jaunām telpām Hipokrāta ielā 4, kur izveidots mūsdienīgs stacionārs ar vairākām specializētām nodaļām un modernu diagnostikas aparatūru. Turpmākajos gados onkoloģiskās aprūpes dienests paplašinājās – 1985. gadā tika atklāta radioginekoloģijas nodaļa, 1986. gadā galvas un kakla ķirurģijas nodaļa, bet 1987. gadā – radioizotopu diagnostikas laboratorija [2].

1992. gadā Republikas Onkoloģiskajam dispanseram, apvienojoties ar Rīgas Pilsētas onkoloģisko dispanseru, gultu skaits 9 nodaļās palielinās jau līdz 635. 1993.gadā esošās apvienotās onkoloģiskās iestādes tiek pārdēvētas par Latvijas Onkoloģijas centru ar centrālo klīniku Rīgā, Hipokrāta ielā 4 un divām onkoloģiskajām slimnīcām Daugavpilī un Liepājā [2][3]. No 2005. gada centrs kļuva par Rīgas Austrumu slimnīcas stacionāru, bet kopš 2007. gada – Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāru [3][4].

Mūsdienās Latvijas Onkoloģijas centrs (LOC) ir vadošā onkoloģisko slimnieku ārstniecības iestāde Latvijā. Tas darbojas kā specializēts onkoloģijas un hematoloģijas centrs, kas nodrošina pilnu diagnostikas un ārstēšanas ciklu — ķirurģisku, staru, radionuklīdu, medikamentozu, hematoloģisko, radioloģisko un paliatīvo aprūpi [5].