Muižas Ziepniekkalnā

Belvijas muiža

Belvijas muiža
Adrese: Bauskas iela 48
Uzcelta: 18. gadsimta 3.ceturksnī
Statuss: Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
Stils: Baroks
Pielietojums: Dzīvojamā māja, privātīpašums

Belvijas muiža, celta 18. gadsimta trešajā ceturksnī pie senā Bauskas ceļa, ir viena no senākajām apbūves vietām šajā teritorijā. Koka baroka stila ēka pazīstama arī kā Volkovica un Pauloviču muiža, vēlāk piederējusi vairākām privātpersonām.

Ēbelmuiža

Ēbelmuiža
Adrese: Zaļenieku iela 21
Uzcelta: 18. gadsimts
Statuss: Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
Stils: Baroks
Pielietojums: 2015. gadā privatizēta, privātīpašums

Ēbeļmuiža izveidojās 18. gadsimta otrajā pusē kā turīga Rīgas namnieka vasaras mītne un vēlāk kļuva par iecienītu atpūtas vietu pilsētas elitei. Mūsdienās saglabājusies baroka stila dzīvojamā ēka Zaļenieku ielā, kas pēc privatizācijas piedzīvojusi rekonstrukciju.

Nummurmuiža

Nummurmuiža (vācu: Nummershof) līdz mūsdienām nav saglabājusies. Nav īsti skaidrs, ar kuru gadsimtu muiža būtu datējama. Tā droši ir redzama 20. gadsimta 30. gadu kartē, kur atradās starp Ziepniekkalna ielu un Bišumuižas grāvi ziemeļos no grāvja šķērsojuma.

Reimera muiža

Reimera muižas (vācu: Reimershof) ēka līdz mūsdienām nav saglabājusies. Tā kādreiz atradusies uz dienvidiem no Misas ielas. Muiža ir iezīmēta Rīgas kartē gan 1876. gadā, gan vēl 1930. gada kartēs.

Foka muiža

Foka muiža (vācu: Fockenhof) latviski saukta arī par Bokaišu muižu. Tā līdz mūsdienām nav saglabājusies. Bauskas ielā 170 ir saglabājies uz muižas zemes celtais nams, kur 20. gadsimta sākumā darbojās Bišumuižas palīdzības biedrība. Ir saglabājusies informācija, kā muiža ieguva savu nosaukumu. Saskaņā ar Brugenu dzimtas leģendu, Engelbrehts fon Brugens (vācu: Engelbrecht von Brugken) 16. gadsimta sākumā kuģī veda karavīrus Livonijas ordenim uz Rīgu. Vētrā pie Rīgenas salas kuģis zaudējis visus mastus un takelāžu, izņemot priekšējo mastu jeb fokmastu. Ar šī masta palīdzību Engelbrehtam izdevies izglābt kuģi un ļaudis, tādēļ mestrs Valters fon Pletenbergs (vācu: Wolter von Plettenberg) 1517. gadā viņam piešķīris goda pavārdu Foks un zemes īpašumu – lēni. Vēlāk muiža ieguva Foku muižas nosaukumu. Dzimtai piederēja daudzas muižas, tomēr tās bija nelielas un īpašnieki nespēja iegūt turību.

Comments

No comments yet. Be the first!

Add Comment

* Required information
5000
Drag & drop images (max 5)
Captcha Image