Stacija Vagonu parks

Līnija:	Rīga–Daugavpils
Atklāta:	1930. gados
Tips:	Pasažieru
Platformas:	3 pasažieru
Statuss:	Darbojas

Vagonu parks ir dzelzceļa pieturas punkts Dārzciema un Latgales apkaimē uz Rīga–Daugavpils līnijas. Tas izveidojies Pirmā pasaules kara laikā, vēlāk attīstījies kā nozīmīga depo un satiksmes vieta, mūsdienās apkalpojot gan elektrovilcienus, gan dīzeļvilcienus reģionālajos maršrutos.

Vagonu parks ir dzelzceļa pieturas punkts Dārzciema un Latgales apkaimē uz Rīga–Daugavpils (agrāk Rīga–Krustpils) dzelzceļa līnijas. Abu virzienu peroni un pieturas punktu ēkas atrodas samērā lielā attālumā viens no otra, un tos savieno gājēju tiltiņš pāri depo sliežu ceļiem. Tiltiņš savieno divas Rīgas apkaimes – Dārzciemu (Mazo Matīsa ielu) un Latgales apkaimi (Kalna un Lauvas ielu).

Mūsdienu Vagonu parka teritoriju aktīvāk sāka izmantot Pirmā pasaules kara laikā. Tā galvenokārt tika izmantota neliela apjoma kravu pārkraušanai, jo šajā vietā krustojās divu dažādu platumu dzelzceļa sliežu ceļi – Rietumeiropas standarta platuma (1435 mm), ko izbūvēja Vācijas armija, un Krievijas Impērijas platuma (1524 mm) sliežu ceļi.

Par teritorijas mērķtiecīgāku attīstību pēc Pirmā pasaules kara lēma Latvijas dzelzceļa virsvalde, nosaucot to par Kalpaka parku Oskara Kalpaka vārdā. Netālu Rīgas stacijas virzienā atradās Kalpaka postenis, kur 1924. gadā ierīkoja Baltijā pirmo pārmiju un signālu elektriskās centralizācijas iekārtu. Kalpaka parka darbinieku vajadzībām šajā vietā sāka pieturēt darba vilcieni, kas nodrošināja satiksmi ar staciju Šķirotava, kurai bija būtiska nozīme Rīgas dzelzceļa mezglā. Šīs pieturas pirmais oficiālais nosaukums bija Mazais remonts, bet 1930. gados to pārdēvēja par Kalpaka parku.

1941. gadā Kalpaka parku pārdēvēja par Vagonu parku. Pēc Otrā pasaules kara pieturu dēvēja par Vagonu posteni. 20. gadsimta 40. un 50. gados šeit pieturēja galvenokārt darba vilcieni. Pēc dzelzceļa līnijas elektrifikācijas pieturā sāka apstāties arī pasažieru vilcieni, un nosaukums Vagonu parks tika atjaunots.

20. gadsimta 40. un 50. gados šajā teritorijā uzbūvēja pasažieru vagonu depo. Mūsdienās šajā ēkā savu darbību veic SIA „L-Ekspresis”. Laika posmā no 1960. līdz 1962. gadam blakus pasažieru vagonu depo tika izbūvēts Zasulauka motorvagonu depo elektrovilcienu remonta cehs, bet 1963. gadā – dīzeļvilcienu apskates un ekipēšanas punkts. Depo teritorijā atrodas arī vairākas citas ēkas, tostarp ēka, kas savulaik kalpojusi kā stacijas ēka

Līdz 2007. gadam pieturas punktā Vagonu parks pieturēja Rīga–Ērgļi līnijas dīzeļvilcieni. Mūsdienās Vagonu parkā pietur vietējie elektrovilcieni Aizkraukles, Ogres un Lielvārdes virzienā, kā arī dīzeļvilcieni, kas kursē Krustpils un tālāk Daugavpils virzienā. No 2016. gada 30. aprīļa pieturas punktā biļešu kase ir slēgta.