Lucavsala Avots: riga.in

Lucavsala ir vidēji liela sala Daugavas lejtecē starp Daugavas atteku Mazo Daugavu un Bieķengrāvi. 17./18.gs. šeit pastāvēja 4-5 saliņas. 19. gs., kad izbūvēja Daugavu regulējošu dambi, saliņas sapludināja kopā ar garo, šauro Jumpravsalu, kas nosaukumu ieguvusi no savulaik tur esoša sieviešu klostera. Lucavsala savukārt savu nosaukumu saņēmusi no tās īpašnieka Klausa Lucava, kurš dzīvoja uz vienas no salām savā muižā.

Lucavsalā atrodas pirmie brāļu kapi Rīgas apkaimē, kas saglabājušies vēl no Ziemeļu kara, kad 400 krievu karavīri bija nocietinājušies Lucavsalā un sargāja pāreju pār Daugavu uz Rīgu. Krievu karavīru mirstīgās atliekas vācieši apglabāja Lucavsalā.

Piemineklis krievu karavīriem Lucavsalā

1891. gadā Latvijas ģenerālgubernators Zinovjevs šajā vietā kritušajiem krievu kareivjiem uzcēla pieminekli – somu granītā kaltu, sešus metrus augstu, veidotu līdzīgu pareizticīgo baznīcai. 1919. gadā Bermonta armija no Lucavsalas novēroja Rīgas centru, 1944. gadā Vācijas armija no salas apšaudīja Rīgu, bet tā paša gada ziemā padomju armija tur ierīkoja lidlauku.

Lucavsalā tagad atrodas dažas dzīvojamās mājas, kā arī mazdārziņi no padomju varas gadiem un daži veikali pie Salu tilta. Pašlaik norit diskusijas par salas tālāko nākotni.