Rīgas Brāļu kapi Avots: riga.in

Brāļu kapi ir Latvijas izcilākais memoriālais ansamblis. Sākotnēji kapi bija paredzēti tikai 1.Pasaules karā un Brīvības cīņās kritušajiem karavīriem. Dārzu arhitekts A. Zeidaks iekārtoja kapu ainavisko daļu. 1923. gadā tika izsludināts slēgts konkurss par Brāļu kapu celtniecību, kur uzvarēja K. Zāle. Brāļu kapu celtniecība ilga 12 gadus, darbus uzraudzīja pats arhitekts K. Zāle. Memoriālu svinīgā ceremonijā iesvētīja 1936. gada 11. novembrī - Lāčplēša dienā. Memoriālais ansamblis ir veidots no Allažu šūnakmens.

Rīgas Brāļu kapi

Kapi sākas ar ieejas vārtiem, aiz tiem ir 205 metrus garā liepu gatve jeb Pārdomu ceļš. Gatves galā atrodas Varoņu terase ar Svētās uguns altāri. No terases paveras skats uz kapulauku, ko noslēdz Latvijas siena un Mātes Latvijas tēls kopā ar tās kritušajiem dēliem.

Pēc 2. Pasaules kara kapos apbedīja kritušos padomju armijas karavīrus, ārpus memoriālā Kapulauka, un iznīcināja visus Latvijas brīvvalsts simbolus. Aizliedza pulcēties Brāļu kapos un aizdegt svecītes. Tomēr pēc neatkarības atjaunošanas Brāļu kapi atguva savu nozīmi un ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Brāļu kapu bildes
Latvijas siena un Mātes Latvijas tēls Brāļu kapos	Brāļu kapi	Latvijas tēls Brāļu kapos Foto: Uldis Bārdiņš