Bastejkalns 2008.g.

Pēc Krimas kara Rīgas rāte nolēma nojaukt aizsargvaļņus ap Rīgas pilsētu, jo 19. gs pilsētas aizsargvaļņiem vairs nebija nekādas militāras nozīmes. Pilsētas aizsargvaļņus nojauca 1857.gadā. No aizsargvaļņu zemes uzbēra 15 m augstu mākslīgu kalnu, ko nosauca par Bastejkalnu. 1860. gadā kalna galā uzbūvēja paviljonu, kas jau vairākas reizes ir nomainīts ar jaunu. No 1880. gada pēc G. Kūfalta projekta Bastejkalnu pārveidoja, izveidoja celiņus, kas tagad terases veidā veda augšā uz Bastejkalna virsotni. Kalns ieguva Gliemežnīcas nosaukumu, kas gan sarunvalodā netika lietots. 19. gs pašās beigās pēc G. Kūfalta projekta Bastejkalnā iekārtoja akmens krāvumus, strautiņus ar kaskādēm, ūdenskritumiem un alpināriju. 1883. gadā pie Bastejkalna pēc apkārtējo iedzīvotāju lūguma izbūvēja koka tiltiņu gājējiem, 1892. gadā to nomainīja pilsētas galvenā inženiera Ā. Agtes projektētais mūra tilts. Nākošajā gadā tilta apkārtni labiekārtoja, iestādīja kokus, bet Rīgas Putnu audzēšanas biedrība uzdāvināja pilsētas Dārzu pārvaldei divus gulbju pārus, kuriem pēc arhitekta H. Šēla projekta izbūvēja gulbju mājiņu.

Bastejkalna bildes
Rīgas bastejkalns	Rīgas bastejkalns	Rīgas bastejkalns