| Vēsture | Reliģija | Ostas | Medicīna | Parki | Izglītība |
| Pieminekļi | Arhitektūra | Rūpniecība | Tirdzniecība | Infrastruktūra | Iedzīvotāji |
| История | Религия | Порты | Медицина | Парки | Образование |
| Памятники | Архитектура | Индустрия | Торговля | Инфраструктура | Жители |
|
| Rīgas Kristus karaļa Romas katoļu baznīca |
20.gadsimta sākumā Sarkandaugavas rajonā dzīvoja daudz katoļticīgu strādnieku un tādēļ, 1909.gada 15. (28.) novembrī sabiedrības "Pavasaris" telpās notika sanāksme, kur apsprieda jautājumu par katoļu baznīcas būvi Sarkandaugavā. Sanāksmi vadīja priesteris M.Dukaļskis, kurš ar labām sekmēm strādāja Rīgā. Šajā sanāksmē piedalījās aptuveni 1000 cilvēki, kuri bija ieinteresēti baznīcas celtniecībā.
Iekšlietu ministrijai Pēterburgā tika iesniegts lūgums, lai saņemtu atļauju vākt līdzekļus baznīcas būvei, kā arī otrs lūgums Rīgas pilsētas domei par gruntsgabala piešķiršanu.
Rīgas pilsētas dome 1912. gada 16.(29.) janvārī nolēma piešķirt gruntsgabalu Ādolfa (tag. Sarkandaugavas) un Lemzāles (tag. Limbažu) ielas stūrī, baznīcas, skolas un apkalpojošā personāla ēku celtniecībai. Pilsētas dome izvirzīja noteikumu, lai baznīca tiktu uzcelta trīs gadu laikā, skaitot no 1912.gada 16.(29.)janvāra, bet pilnīgi pabeigta sešu gadu laikā, uzceļot visas pārējās ēkas.
|
Kristus karaļa Romas baznīca |
Tā kā baznīcas būvei savākt līdzekļus bija samērā grūti, tika nolemts celt pagaidu koka baznīcu, ar cerību, ka, ja tiks savākts pietiekami daudz līdzekļu, tad koka baznīcas vietā uzcels mūra baznīcu.
1914.gadā daļa līdzekļu jau bija savākti, bet, tā kā bija sācies 1. Pasaules karš, daudzas fabrikas evakuējās uz Krieviju un līdzi aizbrauca arī fabriku strādnieki un baznīcas celtniecība tika atlikta. Līdz pat 1930.gadam jautājums par katoļu baznīcas būvi Sarkandaugavā netika risināts. Rīgas pilsētas valde, gribēdama paplašināt Latgales priekšpilsētu ar Miera dārzu, lūdza šai nolūkā no Metropolijas kūrijas vadības apmainīt daļu no bijušās katoļu kapsētas pie sv.Franciska baznīcas, kā arī 1912.gadā piešķirto gruntsgabalu baznīcas celtniecībai Ādolfa un Lemzāles ielas stūrī pret zemes gabalu Meža prospektā 86, jaunas katoļu baznīcas celšanai un kapsētas ierīkošanai.
|
Kristus karaļa Romas baznīca. Foto: Ainars M. |
Par draudzes pirmsākumu var uzskatīt lūgšanu telpu ierīkošanu 1934.gadā, Duntes ielā 52, privāta piecstāvu nama pirmajā stāvā. Telpas bija domātas apmēram 150 cilvēkiem. Sākumā šī draudze tika nosaukta par sv.Jāzepa draudzi, pirmais prāvests - Kazimirs Vilnis.
1935. gada 24.septembrī tika apstiprināts Kristus Karaļa baznīcas celtniecības projekts. Baznīca tika paredzēta kā moderna celtne ar vienu torni. Tā paša gada 27.oktobrī Kristus Karaļa svētkos nākamās baznīcas pamatus iesvētīja metropolīts A.Springovičs, kurš kopā ar tautas labklājības ministru V.Rubulu, pilsētas galvu R.Garseli, prelatu Ed. Stukelu, dekānu A.Pastoru, prof. Dr. P.Strodu parakstīja aktu, kuru iemūrēja baznīcas pamatos. Kopā ar aktu baznīcas pamatos iemūrēja arī metāla naudu un visus šajā dienā Rīgā iznākušos laikrakstu eksemplārus.
|
Kristus karaļa Romas baznīca |
Baznīcas būvizmaksas bija aprēķinātas 200000 Ls apmērā. Draudzē skaitījās 4000 locekļu. Prāvesta K. Viļņa vadībā draudze iesāka dievnama celtniecību. Valsts prezidents baznīcas celtniecībai ziedoja 5000 Ls, tāpat arī toreizējais Rīgas Lielās Ģildes tēvs Antons Heimerings ar lielākiem ziedojumiem atbalstīja Kristus Karaļa baznīcas celtniecību. Par to pāvests Pijs XI viņu apbalvoja ar Sv.Silvestra ordeni.
Baznīcas celtniecības darbi veiksmīgi tika turpināti, tomēr II Pasaules karš neļāva dievnamu pabeigt pilnīgi. Projektējot (vai arī ceļot) tika pieļautas kļūdas sānu navu izbūvē, kas salīdzinājumā ar galveno ir stipri šauras, tā, ka traucē procesijām un arī sānu altāri ir iznākuši nesimetriski. Baznīcas presbiterija turpinājums izveido noslēgtu kapliču.
|
Kristus karaļa Romas baznīca |
Baznīcas konsekrācija notika 1943.gada 26.aprīlī, piedaloties V.E. metropolītam A.Springovičam un Rīgas garīdzniekiem, kā arī kuplam ticīgo skaitam.
Pēc II Pasaules kara baznīcas uzturēšanā daudz darījis prāvests Pāvils Jankovskis, kurš pēc nāves apbedīts baznīcas dārzā. Pie baznīcas atrodas sv.Jāzepa godam veltīti kapi.
Add Comment
This policy contains information about your privacy. By posting, you are declaring that you understand this policy:
- Your name, rating, website address, town, country, state and comment will be publicly displayed if entered.
- Aside from the data entered into these form fields, other stored data about your comment will include:
- Your IP address (not displayed)
- The time/date of your submission (displayed)
- Your email address will not be shared. It is collected for only two reasons:
- Administrative purposes, should a need to contact you arise.
- To inform you of new comments, should you subscribe to receive notifications.
- A cookie may be set on your computer. This is used to remember your inputs. It will expire by itself.
This policy is subject to change at any time and without notice.
These terms and conditions contain rules about posting comments. By submitting a comment, you are declaring that you agree with these rules:
- Although the administrator will attempt to moderate comments, it is impossible for every comment to have been moderated at any given time.
- You acknowledge that all comments express the views and opinions of the original author and not those of the administrator.
- You agree not to post any material which is knowingly false, obscene, hateful, threatening, harassing or invasive of a person's privacy.
- The administrator has the right to edit, move or remove any comment for any reason and without notice.
Failure to comply with these rules may result in being banned from submitting further comments.
These terms and conditions are subject to change at any time and without notice.





Comments