Vēsture Baznīca Kultūra Slimnīca Ielas
Arhitektūra Rūpniecība Kapsēta Dzelzceļš Parks

Torņakalna arhitektūra

Torņakalna koka arhitektūras piemērs Āpšu ielā. 2010.g.
Torņakalna koka arhitektūras
piemērs Āpšu ielā

Senākā Torņakalna celtne, par kuru saglabājušās laikabiedru atstātas vizuālas liecības, ir sarkanais sardzes tornis, kas nav saglabājies līdz mūsdienām. Lielākā daļa Torņakalna dzīvojamās ēkas ir celtas pēc 1812. gada ugunsgrēka, kura laikā Pārdaugavā nodedzināja ap 700 ēku. Paraugfasāžu izmantošana privātajām koka un mūra jaunbūvēm tika ieviesta kā obligāta prasība, kā rezultātā apbūvē panāca zināmu stilistisku vienveidību. Pārsvarā tika celtas vienstāvu vai divstāvu ģimenes mājas un strādnieku īres nami.

Torņakalna Blokmuiža. 2010.g.
Torņakalna Blokmuiža

Blokmuiža atrodas Vienības gatvē 27. Muiža celta no 1841. līdz 1843. gadam un ir vienīgā muiža ar galerijas tipa kolonādi, kas celta klasicisma stilā. 1857. gadā īpašumu ieguva Krievijas armijas kapteinis Eduards Bloks, no kura arī pati muiža ieguvusi nosaukumu. 1894. gadā muižiņā tika ierīkota aptieka un atradās tur līdz 1937. gadam. Galvenā Bloka muižas dzīvojamā ēka tika restaurēta 1952.-1954. gadā un pēc tam – 1963. gadā, pielāgojot to Torņakalna bibliotēkas vajadzībām.

Torņakalna Blokmuiža.<br>Avots: panoramio.com
Torņakalna Blokmuiža

Tagad ievērojamā muižas ēka stāv pamesta jau vairāk kā desmit gadus un gaida savus jaunos saimniekus. 2000. gada sākumā Lido paziņoja, ka atjaunos Blokmuižu, tomēr tas palika tikai idejas līmenī. 2006. gadā Blokmuižu iegādājas nekustamā īpašuma kompānija "Capitolia Group”, kas paziņoja, ka muižu atjaunos. 2009. gada martā tika iesniegta tiesā prasība par „Capitolia Group” maksātnespēju un muižas tālākais liktenis nav zināms. Ne velti Blokmuiža iekļauta 100 apdraudētāko kultūras pieminekļu sarakstā.

Torņakalna 4. tramvaju depo. 2010.g.
Torņakalna 4. tramvaju depo

4. tramvaju depo. Tramvaju depo Tipogrāfijas ielā 1 celts no 1900. līdz 1901. gadam pēc arhitekta P. Mandelštama projekta. Ceturtajā tramvaju depo, pēc analoģiskiem palīgēku risinājuma principiem, 1909. gadā tika uzcelts remonta un strādnieku ģērbtuvju korpuss ar torņveida izbūvi ūdens rezervuāram. 1970.- tajos gados depo tika rekonstruēts, lai atbilstu laika prasībām. 4. tramvaju depo apkalpoja 5. un 10. tramvaju maršrutu, taču no 2010.g. 1.novembra depo tika slēgts. Ritošais sastāvs lielākoties tika nodots citiem Rīgas tramvaju depo. Nenodotais ritošais sastāvs atrodas konservācijā 4.tramvaju depo teritorijā.

Ugunsdzēsēju depo. 2010.g.
Ugunsdzēsēju depo

Ugunsdzēsēju depo. Pēc R. Šmēlinga projekta īsā laika posmā Rīgā tika uzcelti 3 ugunsdzēsēju depo kompleksi, no kuriem viens atradās Akmeņu ielā 17. Tas tika uzcelts 1886. gadā. Līdz pat 20.gs. 30-tajiem gadiem tur atradās Rīgas ugunsdzēsēju nodaļa un Rīgas brandmajora dzīvoklis. Pēc 2. Pasaules kara - Ļeņina rajona ugunsdzēsības daļa, bet tagad Zemgales priekšpilsētas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nodaļa.

Комментарии

Комментариев пока нет. Будьте первым!

Добавить комментарий

* Обязательные поля
5000
Перетащите сюда изображения (макс. 5)
изображение Captcha