Nesaules iela pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā sastopama 1936. gadā ar savu tagadējo nosaukumu. 1960. gadā daļa no Nesaules ielas pievienota Varoņu ielai. Ielai vienā pusē atrodas Sarkandaugavas kapi, bet otrā Rīgas – Saulkrastu dzelzceļš. Tāpēc arī ielas nosaukums saistāms ar dzīvi pēc nāves. Senie latvieši ticēja, ka Viņā Saulē jeb Aizsaulē turpina dzīvot velis, pēc tam, kad mirušais ir apglabāts kapsētā. Veļi apciemo dzīvos tumšās, miglainās rudens naktīs un nes mājai svētību, tādēļ rudeņos tika rīkoti veļu mielasti. Mūsdienās šī tradīcija ir pārtapusi tradīcijā rudenī rīkot mirušo piemiņas dienas kapsētās.

Ostas prospekts

Ostas prospekts atrodas gan Mežaparka, gan Mīlgrāvja apkaimē. Rīgas ielu sarakstos 1883. gadā ir sastopama Ostas iela, 1938. gadā tika izveidots Ostas prospekts, kam pievienoja arī Ostas ielu. Laika posmā no 1942. līdz 1944. gadam nosaukums bija Slēpotāju ceļš. 1944. gadā iela atguva nosaukumu Ostas prospekts, kas laika gaitā vairs nav mainījies. Tā ir viena no „zaļā” Mežaparka galvenajām ielām. Tas ir ceļš, kas ved uz Lielo estrādi, Zooloģisko dārzu un Ķīšezeru, ejot no Mīlgrāvja puses.

Pāvu iela

Pāvu iela robežojas ar Atpūtas aleju un Ķīšezeru. Tā ir viena no īsākajām apkaimes ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos Pāvu iela sastopama 1936. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairs nav mainījies.

Pēterupes iela robežojas ar Kokneses un Visbijas prospektu, Lībekas, Hamburgas un Annas Sakses ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos sastopama 1911. gadā ar nosaukumu Tilzītes iela. Laika posmā no 1915. līdz 1917. gadam ielas nosaukums bija Baikāla iela. 1917. gadā atguva nosaukumu Tilzītes iela. 1923. gadā iela ieguva savu tagadējo nosaukumu Pēterupes iela, kas laika gaitā vairs nav mainījies.

Pēterupes iela

Iela nosaukta par godu Pēterupei, kas ir 42 km gara un pie Saulkrastiem ietek jūrā. Vēl 20.gs. 30. gados upē varēja atrast upju pērlenes ar pērlēm. Upes nosaukums izveidojies poļu laikos, kad tās krastos atradās Sv. Pētera lūgšanu nams. Ir arī leģenda par to, ka Krievijas caram Pēterim I, braucot pāri upei, salūzusi kariete, un vajadzējis lūgt vietējā kalēja palīdzību, tādēļ upīti saucot par Pēterupi.

Poruka iela

Poruka iela robežojas ar Kokneses prospektu, Velmes un Viļa Olava ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstā tā sastopama 1929. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairs nav mainījies.

Iela nosaukta par godu latviešu dzejniekam un rakstniekam Jānim Porukam (1897-1911). Viens no vispretrunīgāk vērtētajiem latviešu rakstniekiem, rakstījis galvenokārt intīmo liriku un lirisko prozu, kurā paliekoša vērtība ir viņa radītie varoņi sirdskaidrie ļaudis. J. Poruks ir viens no pirmajiem latviešu rakstniekiem, kam „Kopotie raksti” iznākuši jau dzīves laikā, tos izdeva Atis Ķeniņš.

Siguldas prospekts

Siguldas prospekts robežojas ar Meža, Kokneses un Siguldas prospektiem, Inčukalna, Stendera, Gdaņskas, Bergenas, Gatartas, Velmes un Viļa Olava ielām. Pirmo reizi Rīgas pilsētas kartogrāfiskajā materiālā Siguldas prospekts sastopams jau 1903./1908. gadā ar nosaukumu Novgorodas prospekts. 1923. gadā ielas nosaukums tika nomainīts uz Siguldas prospekts, kas laika gaitā vairs nav mainījies. Apbūve Meža un Siguldas prospektā pārsvarā izveidojās laika posmā no 1928. līdz 1932. gadam.

Siguldas prospekts

Siguldas prospekts nosaukts par godu Siguldai. Pilsētas statusu Sigulda ieguva 1928. gadā. Senākās ziņas par apdzīvotību Siguldā ir jau kopš 11.gs., kad Gaujas lejtecē ienāca somugru ciltis – lībieši, saglabājušās teikas un dokumenti par nocietinātajām koka pilīm Sateseli, Turaidu, Kubeseli, par pretošanos krustnešiem. Siguldā un apkārtnē zināmi septiņi lībiešu pilskalni un daudzi uzkalniņkapi. Siguldas kā „atpūtas pilsētas” uzplaukums sākās 19. gs. otrajā pusē.

Stendera iela

Stendera iela robežojas ar Meža, Siguldas un Visbijas prospektiem, Mātera, Stokholmas un Klaipēdas ielām. Pirmo reizi Rīgas kartogrāfiskajā materiālā Stendera iela sastopama jau 1903./1908. gadā ar nosaukumu Ķelnes iela. Laika posmā no 1915. līdz 1917. gadam ielas nosaukums bija Kamas iela. 1917. gadā atgūst nosaukumu Ķelnes iela. 1923. gadā ielas nosaukums tiek mainīts uz Stendera ielu, kas laika gaitā vairs nav mainījies.

Stendera iela

Iela nosaukta par godu Gothardam Frīdriham Stenderam jeb sauktam arī par Veco Stenderu (1714-1796). Vecais Stenders bija luterāņu teologs un apgaismotājs, mācītājs un latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs. Pirmajā laicīga satura grāmatā „Jaukas pasakas un stāsti” bija joku pasakas, fabulas un sadzīves stāsti.

Stokholmas iela

Stokholmas iela robežojas ar Stendera, Glika, Kārļa Vatsona, Gdaņskas, Ščecinas, Velmes un Ezermalas ielā, kā arī ar Visbijas un Kokneses prospektu. Pirmo reizi Rīgas pilsētas ielu sarakstos sastopama 1912. gadā ar nosaukumu Stokholmas iela. Laika posmā no 1915. līdz 1917. gadam ielas nosaukums bija Amūras iela. 1917. gadā tā atguva savu vēsturisko nosaukumu, kas laika gaitā vairs nav mainījies. 1923. gadā Stokholmas ielai tika pievienota Strālzundas iela.

Stokholmas iela

Veidojot ielas Mežaparkā, 20.gs. sākumā tika izveidota tradīcija ielas nosaukt Hanzas pilsētu vārdos. Hanza izveidojās 14. gs. vidū pēc Lībekas, Brēmenes un Hamburgas iniciatīvas. Izmantodama stipru valstu trūkumu Baltijas jūras reģionā un Ziemeļeiropā vispār, Hanza 13. ­ 14. gs. turēja savās rokās Ziemeļeiropas tirdzniecisko monopolu, tāpat Austrumbaltijas, Skandināvijas un pat Anglijas tirgus. Hanzas pamatu veidoja vairāk kā 70 pilsētas, bet savienības galva bija Lībeka, kur notika pilsētu pārstāvju sanāksmes. Jau 1289. gadā Stokholma minēta kā lielākā pilsēta Zviedrijā, kā arī nozīmīga ostas pilsēta. Stokholma bija viena no pilsētām, kas ietilpa Hanzas savienībā.

Sudrabu Edžus iela

Sudrabu Edžus iela robežojas ar Kokneses prospektu, kā arī Kārļa Vatsona, Gdaņskas, Hamburgas, Lībekas, Līgatnes, Bernātu un Ezermalas ielām. Pirmo reizi Rīgas pilsētas ielu sarakstos tā minēta jau 1910. gadā ar nosaukumu Līneburgas iela. Laika posmā no 1915. līdz 1917. gadam ielas nosaukums bija Ilmeņa iela. 1917. gadā tā atguva nosaukumu Līneburgas iela. 1923. gadā to pārsauca par Fīrikera ielu. Kopš 1950. gada – Sudraba Edžus iela, bet 1987. gadā mainīts uz Sudrabu Edžus iela, kas laika gaitā vairs nav mainījies.

Iela nosaukta par godu Sudrabu Edžum (1860-1941), īstajā vārdā Morics Eduards Zilberts. Sudraba Edžus rakstīja un tulkoja dzeju un prozu, kopš 1917. gada dzīvojis Maskavā. Viņa populārākais prozas darbs ir stāsts „Dullais Dauka”.

Ščecinas iela

Ščecinas iela robežojas ar Gdaņskas un Stokholmas ielām. Pirmo reizi kartogrāfiskajā materiālā iela sastopama jau 1903./1908. gadā ar nosaukumu Stetinas iela. Laika posmā no 1915. līdz 1917. gadam ielas nosaukums bija Jersikas iela. 1917. gadā ielas nosaukums tika nomainīts uz Ščecinas iela, kas laika gaitā vairs nav mainījies.

Ēka Ščecinas ielā 4

Veidojot ielas Mežaparkā, 20.gs. sākumā tika izveidota tradīcija ielas nosaukt Hanzas pilsētu vārdos. Hanza izveidojās 14. gs. vidū pēc Lībekas, Brēmenes un Hamburgas iniciatīvas. Izmantodama stipru valstu trūkumu Baltijas jūras reģionā un Ziemeļeiropā vispār, Hanza 13. ­ 14. gs. turēja savās rokās Ziemeļeiropas tirdzniecisko monopolu, tāpat Austrumbaltijas, Skandināvijas un pat Anglijas tirgus. Hanzas pamatu veidoja vairāk kā 70 pilsētas, bet savienības galva bija Lībeka, kur notika pilsētu pārstāvju sanāksmes. Ščecinas bija viena no pilsētām, kas ietilpa Hanzas savienībā.

Viļa Olava iela

Viļa Olava iela robežojas ar Siguldas prospektu, kā arī Poruka un Emīla Dārziņa ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā minēta 1929. gadā ar nosaukumu Olava iela. 1950. gadā ielas nosaukums tika mainīts uz Nikolaja Ostrovska iela. 1990. gadā iela ieguva nosaukumu Viļa Olava iela, kas laika gaitā vairs nav mainījies.

Iela nosaukta par godu Vilim Olavam(1867.-1917). Līdz 19.gs. 90. gadiem pazīstams kā Vilis Plute. V. Olavs bija publicists un sabiedriskais darbinieks, studentu korporācijas Talavija dibinātājs.

Varoņu iela robežojas ar Meža prospektu un Aizsaules ielu. Pirmo reizi Rīgas kartogrāfiskajā materiālā tā sastopama 1934. gadā ar nosaukumu Bērnudraugu iela. 1936. gadā ielas nosaukums tika mainīts uz Varoņu iela. 1960. gadā Varoņu ielai tika pievienota daļa Nesaules un Inčukalna ielas.

Ielai vienā pusē atrodas Sarkandaugavas kapi, otrā – Brāļu kapi. Nosaukuma maiņa uz Varoņu iela saistāma ar to, ka 1936. gadā tika oficiāli atklāti Brāļu kapi. Šis bija varoņu pēdējais ceļš uz savām „mūža mājām”.

2010. gada maijā Pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma sāka būvēt Viestura prospekta un Meža prospekta divu līmeņu šķērsojumu, kas būs Austrumu maģistrāles posms, kas savienos Gustava Zemgala gatvi ar Viestura prospektu. Divu līmeņu satiksmes pārvads būs aptuveni kilometru garš un šķērsos Meža prospektu tā krustojumā ar Varoņu ielu. Tam būs divas braukšanas joslas katrā virzienā. Šķērsojuma būvniecību līdzfinansē Eiropas Savienības TEN-T fonds.

Velmes iela

Velmes iela sākas krustojumā ar Siguldas prospektu un beidzas krustojumā ar Hamburgas ielu, papildus iela krustojas ar Poruka, Emīla Dārziņa, Stokholmas un Lībekas ielām. Pirmo reizi ielu sarakstos Velmes iela sastopama jau 1929. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairs nav mainījies. Ielas garums ir 268 metri. Ir nosaukta par godu latviešu pedagogam un valodniekam Jēkabam Velmem.

Viestura prospekts ir viena no apkaimes robežielām. Tas robežojas ar Meža un Ostas prosketiem. Viestura prospekts ir maģistrāle, pa kuru visu laiku noris transporta kustība Z - D virzienā. 1938. gadā tika izbūvēts Viestura prospekts, kas stiepās no Meža prospekta līdz Kokmuižas ielai. Pēc sava izvietojuma un virziena Viestura prospekts atbilst kādreizējam Mīlgrāvja ceļam.

Viestura prospekts

2010. gada maijā Pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma sāka būvēt Viestura prospekta un Meža prospekta divu līmeņu šķērsojumu, kas būs Austrumu maģistrāles posms, kas savienos Gustava Zemgala gatvi ar Viestura prospektu. Divu līmeņu satiksmes pārvads būs aptuveni kilometru garš un šķērsos Meža prospektu tā krustojumā ar Varoņu ielu. Tam būs divas braukšanas joslas katrā virzienā. Šķērsojuma būvniecību līdzfinansē Eiropas Savienības TEN-T fonds.

Visbijas prospekts Avots: panoramio.com, mebik

Visbijas prospekts robežojas ar Inčukalna, Stendera, Gdaņskas un Bergenas ielām, kā arī Kokneses prospektu. Pirmo reizi ielu sarakstos minēts 1911. gadā ar nosaukumu Visbijas prospekts. Laika posmā no 1915. līdz 1917. gadam ielas nosaukums bija Volgas prospekts. 1917. gadā iela atguva nosaukumu Visbijas prospekts. 1957. gadā tās jaunais nosaukums bija Friča Deglava prospekts, bet 1990. gadā tā atguva savu nosaukumu vēsturisko nosaukumu Visbijas prospekts.

Visbijas prospekts Avots: panoramio.com, mebik

Veidojot ielas Mežaparkā, 20.gs. sākumā tika izveidota tradīcija ielas nosaukt Hanzas pilsētu vārdos. Hanza izveidojās 14. gs. vidū pēc Lībekas, Brēmenes un Hamburgas iniciatīvas. Izmantodama stipru valstu trūkumu Baltijas jūras reģionā un Ziemeļeiropā vispār, Hanza 13. ­ 14. gs. turēja savās rokās Ziemeļeiropas tirdzniecisko monopolu, tāpat Austrumbaltijas, Skandināvijas un pat Anglijas tirgus. Hanzas pamatu veidoja vairāk kā 70 pilsētas, bet savienības galva bija Lībeka, kur notika pilsētu pārstāvju sanāksmes. Visbija bija viena no svarīgākajām Hanzas pilsētām ar senu ostas pilsētas vēsturi. Vairāk kā 100 gadus pirms Hanzas savienības rašanās Baltijas jūras tirdzniecības vadošā osta bija Visbija. Situācija izmainījās pēc Lībekas pilsētas dibināšanas 1143. gadā, kas ar laiku pārņēma Visbijas lomu tirdzniecības organizēšanā Baltijas jūrā.