Vēsture | Baznīca | Kultūra | Slimnīca | Ielas |
Arhitektūra | Rūpniecība | Kapsēta | Dzelzceļš | Parks |
История | Церковь | Культура | Больница | Улицы |
Архитектура | Промышленность | Кладбище | Жел. дорога | Парк |
Mūkusalas iela - |
Līdz pat 19. gs. ar vārdu Rīgas osta saprata kuģu piestātni pretim Vecrīgai. 19. gs. beigās Rīgas pilsēta sāka strauji augt un šajā laikā ar jēdzienu osta jau saprata Daugavu no Doles salas līdz pat Daugavgrīvai ar visiem līčiem, salām un pietekām. No Doles salas līdz Dzelzs tiltam bija koka osta. Pie Sarkanajiem spīķeriem atradās ostas krastmala, kur izkrāva mazizmēra kuģus un laivas, tālāk līdz Rīgas pilij bija pilsētas krastmala, kur pietauvojās kuģi, kas veda kravas uz Eiropu un visi pasažieru kuģi.
Mūkusalas iela - |
Viszināmākā un vairāk pētītā ir ostas krastmala pie Vecrīgas, bet par ostas darbību un kādi kuģi piestāja Daugavas kreisajā krastā ziņas ir ļoti skopas. Zināms, ka jau 1797. gadā Klīversalā tika dibināta kokzāģētava eksportam, 1893. gadā Siļķu brāķi no Klīversalas pārcēla uz Andrejostu.
Tomēr zināms, ka no 1868. līdz 1972. gadam ļoti aktīvi strādāja osta pie Rīgas – Jelgavas dzelzceļa līnijas Rīgas galastacijas ēkas, kur vilciena krava tika pārkrauta kuģos un liellaivās un tālāk nogādāta uz Daugavas labo krastu vai uz kādu no tuvējām rūpnīcām.
Mūkusalas iela - |
Daugavas kreisā krasta noformēšanai sāka pievērsties tikai 19. gs. beigās līdz ar Rīgas tirdzniecības ostas tālāku attīstību. Līdz tam tika veikti tikai krasta nostiprināšanas un regulēšanas būvju izveide. Atšķirībā no 20. gs. sākuma, mūsdienās vairs ostas teritoriju neuzskata no Doles salas līdz Daugavgrīvai, jo Daugava kuģošanai ir praktiski zaudējusi savu nozīmi, sākot no Vanšu tilta. Tāpēc mēs nevaram vairs īsti runāt par ostu Torņakalnā.